"Svētceļotājs" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas dodas svētceļojumā — garajā, bieži grūtajā ceļā uz reliģiski nozīmīgu vietu (piemēram, svētvietu, baznīcu, svēto zemju) ar nolūku pielūgt, izpildīt solījumu vai meklēt garīgu pieredzi.
Piemēri:
1. Vēsturisks: Viduslaikos daudzi kristieši kļuva par svētceļotājiem, dodoties uz Romu vai Jeruzalemi.
2. Mūsdienu piemērs: Kāds var būt svētceļotājs, kas dodas uz Svēto zemi (Izraēlu), lai apmeklētu Jēzus dzimšanas vietu Betlēmē.
3 Literatūrā: Dantes "Dievīgā komēdija" varētu uzskatīt par alegorisku svētceļojumu no elles uz paradīzi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.