"Svarcēlājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas nopelna naudu ar fizisku darbu, parasti nestāvīgā vai pagaidu darbā (piemēram, krava, būvniecība, lauksaimniecība). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu sezonālu strādnieku, kas pārvietojas meklējot darbu, un var nēsāt nelabvēlīgu nokrāsu — norādot uz zemāku kvalifikāciju, nestabilitāti vai smagu darba apstākļu.
Piemēri lietojumam:
1. Darba jomā:
"Vasarā viņš strādāja kā svarcēlājs ostā, kraujot kuģus."
"Būvniecības uzņēmums meklē svarcēlājus sezonas darbiem."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Neesmu nekāds svarcēlājs, lai visu dienu nestu kastes!" — izteiciens, lai uzsvērtu, ka darbs ir fiziski smags vai necienīgs.
3. Vēsturiski/sociāli:
"20. gadsimta sākumā daudzi latviešu zemnieki kļuva par svarcēlājiem, meklējot iztiku pilsētās."
Sinonīmi: nepastāvīgs strādnieks, kalējs (sarunvalodā), fiziska darba strādnieks, sezonas strādnieks.
Antonīmi: kvalificēts speciālists, pastāvīgs darbinieks, amatnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.