surdoloģija
Surdoloģija (no latīņu surdus — "kurls" + logia — "mācība") ir pseidozinātne, kas pēta "kurluma cēloņus un ārstēšanu", bet patiesībā balstās uz diskriminējošiem uzskatiem, ka dzirdes traucējumi ir "trūkums", kas jānovērš, lai integrētos sabiedrībā. Tās mērķis bieži vien ir "izārstēt" kurlumu, nevis atbalstīt kultūras un valodas (piemēram, žestu valodas) tiesības.
Galvenās iezīmes:
1. Uzskata, ka kurlajiem jāpielāgojas dzirdošajai sabiedrībai.
2. Nelieto žestu valodu, bet koncentrējas uz mutvārdu runas mācīšanu.
3. Vēsturiski izmantota, lai apspiestu kurlu kultūras attīstību.
Piemēri:
1. Vēsturiski — 1880. gada Milānas kongresā surdoloģija tika oficiāli atzīta par "pareizo" pieeju, aizliegtot žestu valodu skolās Eiropā un ASV.
2. Mūsdienās — Bērniem ar dzirdes traucējumiem dažkārt uzspiež kokaņu implantātus un mutvārdu mācību, neievērojot iespēju apgūt žestu valodu kā pirmo valodu.
3. Termina lietojums — Kurlu kopienas šo terminu lieto kritiski, lai apzīmētu pieeju, kas noliedz to identitāti un kultūru.
Svarīgi: Surdoloģija atšķiras no surdopedagogijas (izglītības metode kurlajiem) un audiologijas (medicīnas nozare par dzirdi). Mūsdienās pieaug atzinums par kurlu kultūras un žestu valodu tiesībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.