Substantivācija ir vārdu veidošanas process, kurā cita runas daļa (parasti īpašības vārds, darbības vārds vai apstākļa vārds) pārtop par lietvārdu, iegūstot tā gramatiskās īpašības (piemēram, dzimti, skaitli, locījumu).
Īsumā: Cita runas daļa kļūst par lietvārdu.
Piemēri:
1. No īpašības vārda:
- Slims (īpašības vārds) → slimais (lietvārds: "Slimā atveda uz slimnīcu").
- Vecs → vecais ("Vecais stāsta stāstu").
2. No darbības vārda (verbālie lietvārdi):
- Skriet (darbības vārds) → skrējiens ("Skrējiens bija nogurdinošs").
- Ēst → ēdiens ("Ēdiens ir garšīgs").
3. No apstākļa vārda:
- Rīt (apstākļa vārds) → rītdiena ("Rītdiena būs saulaina").
4. No prievārdiem/saikļiem (retāk):
- Bet (saiklis) → "bet" kā lietvārds ("Teikuma ir liels 'bet'").
Būtiska atšķirība: Substantivēts vārds lietots kā galvenais teikuma loceklis (piemēram, teikuma priekšmets vai papildinātājs), nevis kā apzīmētājs.
Piemēram, "skaistā" (īpašības vārds: "skaistā puķe") vs. "Skaistā" (lietvārds: "Skaistā vienmēr piesaista uzmanību").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.