"Stundiņa" ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "stunda", kas latviešu valodā nozīmē "mazā stunda", "īsa stunda" vai tiek lietots ar maigo, sirsnīgu vai mīļu nokrāsu.
Galvenās nozīmes:
1. Laika periods – īsāks par parasto stundu vai stunda, ko uzskata par īsu/maigu.
2. Maiguma izteiksme – bieži lietots, lai izteiktu maigumu, sirsnīgumu vai mīļumu, it īpaši sarunvalodā.
Piemēri lietojumam:
1. Laika apzīmēšanai:
- "Pagaidi mani tikai stundiņu – es drīz būšu klāt!" (īss laika sprīdis)
- "Vakar pavadījām kopā vienu jauku stundiņu." (īss, patīkams laiks)
2. Maiguma/sirdsapziņas izteikšanai:
- "Nāc, pavadīsim kopā kādu mierīgu stundiņu." (aicinājums uz sirsnīgu sarunu)
- "Bērniem izlasīju pasaci vienu stundiņu pirms gulētiešanas." (maigs, īss brīdis)
3. Dzejā/dziesmās (bieži sastopams folklorā):
- "Ai, stundiņa, viegla stunda, kā tu aizskrēji..." (poētisks apzīmējums)
Stundiņa nereti lietota arī diminutīvu dubultošanai, lai vēl vairāk pastiprinātu maigumu, piemēram: "mazā stundiņa".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.