"Strupkaklis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē stīvu, nelokāmu cilvēku, kas neatkāpjas no sava uzskata vai rīcības veida, pat ja tas ir nepareizs vai nelietderīgs. Tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārspīlētu mācību, lepnumu vai nepiekāpību.
Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Nekādu ieteikumu viņš neklausa — tāds strupkaklis, ka vienmēr dara tikai pēc sava prāta."
(Nozīme: cilvēks, kas atsakās pielāgoties vai ievērot padomus.)
2. Rakstveida tekstā:
"Vēsturē daudzi valdnieki tikuši raksturoti kā strupkakļi, kuru neatlaidība novedusi valstis postā."
(Nozīme: autoritārs un nepiekāpīgs vadītājs.)
Sinonīmi:
- Stīvgals
- Iespītējs
- Nelokāms cilvēks
Piezīme:
Vārds cēlies no salikteņa "strups" (stīvs) + "kakls" — t.i., "stīvs kakls" kā metafora par nelokāmību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.