straujgalvis
"Straujgalvis" ir latviešu valodas saliktenis, kas apzīmē cilvēku, kas rīkojas pārsteidzoši ātri, impulsīvi, pārdomu neizvērtējot vai neapdomīgi. Vārds sastāv no divām daļām: "straujš" (ātrs, kritisks) un "galva" (domāšanas centrs). Tā lietojums bieži vien ir humoristisks vai nelabvēlīgs, uzsverot darbību bez pārdomām.
Piemēri lietojumam:
1. Teikums:
"Pēteris ir īsts straujgalvis — vakar, nepaspējis pat izlasīt līgumu, jau parakstīja to."
Nozīme: Pēteris rīkojās pārsteidzoši ātri un neapdomīgi.
2. Situācijas apraksts:
"Viņš uzreiz iegāja strīdā ar direktoru, neko nedomājot. Tāds straujgalvis!"
Nozīme: Darbība bez pārdomām, uz impulsa.
3. Humora nokrāsa:
"Mūsu ģimenē visi mēdz domāt pirms rīcības, tikai tēvs dažreiz pārvēršas par straujgalvi."
Nozīme: Neliels, bet atzīts neapdomīgums humoristiskā kontekstā.
Sinonīmi:
- Neapdomīgais
- Pārsteidzošais
- Impulsīvais
Vēsturiskais konteksts:
Vārds "straujgalvis" ir radies tautas valodā, lai ainā aprakstītu cilvēkus, kuru darbības atgādina strauju upes plūsmu — ātru, bet ne vienmēr paredzamu. Tas nereti atrodams latviešu folklorā un humorā.
Ja vēlaties, varam apspriest arī citus līdzīgus latviešu valodas salikteņus!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.