stīvēt

"Stīvēt" nozīme:
Būt stīvam, kļūt stīvam; zaudēt elastību, kļūt necaurlaidīgam, sastingt (par šķidrumiem, vielām). Bieži lietots gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē.

Piemēri:

1. Burtiskā nozīme (par materiāliem, vielām):
"Ģērbtuve stīvēja no aukstuma."
"Māls stīvē saulē, pārvēršoties cietā masā."

2. Pārnestā nozīme (par atmosfēru, attiecībām):
"Sarunas starp viņiem stīvēja, un beidzot iestājās neērta klusuma brīdis."
"Gaisa stīvēja pirms negaisa."

3. Par šķidrumiem (sastingšana):
"Zele stīvē aukstā vietā."
"Līme uz galda jau stīvēja."

Sinonīmi: sacietēt, sastingt, zaudēt elastību, kļūt stīvam.

Įrašas
Paaiškinimas	"Stīvēt" nozīme: Būt stīvam, kļūt stīvam; zaudēt elastību, kļūt necaurlaidīgam, sastingt (par šķidrumiem, vielām). Bieži lietots gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Piemēri: 1. Burtiskā nozīme (par materiāliem, vielām): "Ģērbtuve stīvēja no aukstuma." "Māls stīvē saulē, pārvēršoties cietā masā." 2. Pārnestā nozīme (par atmosfēru, attiecībām): "Sarunas starp viņiem stīvēja, un beidzot iestājās neērta klusuma brīdis." "Gaisa stīvēja pirms negaisa." 3. Par šķidrumiem (sastingšana): "Zele stīvē aukstā vietā." "Līme uz galda jau stīvēja." Sinonīmi: sacietēt, sastingt, zaudēt elastību, kļūt stīvam.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.