stereoprogramma
"Stereoprogramma" ir psiholoģijas un sociālās psiholoģijas termins, kas apzīmē iepriekš noteiktus, stereotipiskus uzvedības vai domāšanas modeļus, kas cilvēkiem tiek iemācīti vai iekodēti sociālizācijas procesā. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu automātisku, gandrīz mehānisku reakciju uz noteiktiem situācijas stimulusiem, kas atspoguļo iedziļinātus kultūras vai grupas normu modeļus.
Īsumā:
Tas ir kā iekšējs "skripts" vai programma, kas nosaka, kā cilvēks reaģē tipiskās situācijās, bieži vien bez apzinātas pārdomas.
Piemēri:
1. Sveiciena stereoprogramma:
Dažādās kultūrās pastāv noteiktas sveiciena formas (piemēram, rokasspiediens Rietumos, palocīšana Japānā). Cilvēks, ienākot istabā, automātiski izpilda šo darbību, neapdomājot to katru reizi.
2. Dzimumu stereoprogrammas:
Tradicionāli zēniem tiek mācīts "nebērt" vai "spēlēties ar mašīnām", meitenēm — "rūpēties par citiem" vai "izvairīties no konfliktiem". Šīs programmas ietekmē uzvedību jau no bērnības.
3. Rituālu stereoprogrammas:
Kā uzvesties bērēs (klusums, tumšas drēbes) vai svinībās (aplausi, smaidīšana) — šīs ir iemācītas reakcijas, kas atbilst sociālajām gaidas.
4. Komunikācijas stereoprogrammas:
Automātiskas atbildes, piemēram, uz jautājumu "Kā tev iet?" atbildot "Labi, paldies!", pat ja tas neatbilst patiesajai situācijai.
Avots:
Koncepts bieži sastopams sociālās psiholoģijas literatūrā, īpaši saistībā ar stereotipiem, sociālo iemācīšanos un identitātes veidošanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.