stēla
"Stēla" (no grieķu valodas: στήλη – "statuja, stabs") ir vertikāls akmens vai metāla stabs, plāksne vai kolonna, uz kuras ir izkalti vai uzrakstīti teksti, simboli vai attēli. Tās tradicionāli izmanto kā pieminekli, atzīmi vai informācijas nesēju.
Galvenās nozīmes:
1. Arheoloģijā/vēsturē – senas kultūras (piem., ēģiptiešu, grieķu, maiju) piemineklis ar uzrakstiem vai reljefiem.
2. Mūsdienās – piemiņas vai informācijas plāksne (piem., kapsētā, pieminekļa vietā).
Piemēri:
1. Senā piemērs:
Rosetas akmens – ēģiptiešu stēla ar hieroglifiem, demotisko rakstu un grieķu valodā, kas palīdzēja atšifrēt hieroglifus.
2. Mūsdienu piemērs:
Rīgas Brīvības pieminekļa stēlas – travertīna plāksnes ar uzrakstiem "Tēvzemei un Brīvībai" un tautas cīnītāju attēliem.
3. Kapsētas piemērs:
Kapa stēla – piemiņas akmens ar mirušā vārdu, dzimšanas un nāves datiem, bieži ar epitāfiju vai simbolu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.