stāvviļņi

"Stāvviļņi" ir fiziķu termins, kas apzīmē viļņu parādību, kad viļņi, atstarojoties no robežvirsmas, uzklājas uz iebraucošajiem viļņiem, veidojot šķietami nekustīgu viļņu rakstu.

Galvenās īpašības:
- Virsmas (vai mezgli) – vietas, kur svārstības ir minimālas vai nulles.
- Bumbieri (vai antimezgli) – vietas, kur svārstības ir maksimālas.
- Raksts laikā nekustas, bet svārstības notiek fāzē starp mezgliem.

Piemēri:
1. Mūzikas instrumenti – stīgas (ģitāra, vijole) rada stāvviļņus, kas nosaka skaņas augstumu.
2. Dūņas caurulē – skaņas viļņi atstarojas no caurules galiem, veidojot stāvviļņus (piemēram, ērģeļu caurulēs).
3. Elektromagnētiskie viļņi – mikroviļņu krāsnī uztverts stāvviļņu raksts vienmērīgi uzsilda pārtiku.
4. Kvantu mehānikā – elektronu viļņu funkcijas atomos aprakstāmas kā stāvviļņi.

Vienkāršs ilustrācijas piemērs: Ja sakrata virvi ar fiksētu galu, var redzēt "stāvošus" viļņu cilpus, kas nepārvietojas pa virvi.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'stavvilni' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa