stāvots
"Stāvots" ir latviešu valodas darbības vārda "stāvēt" pagātnes lokāmais divdabis, kas apzīmē kaut ko, kas ir stāvējis (ilgāku laiku) vai atrodas stāvus.
Galvenās nozīmes:
1. Ilgstoša stāvēšana – norāda uz darbības ilgumu pagātnē.
2. Stāvoklis/stāvus – var apzīmēt objektu, kas atrodas vertikālā stāvoklī.
3. Nepārvietots/mitējies – par cilvēku, dzīvnieku vai priekšmetu, kas ilgu laiku atradās vienā vietā.
Piemēri:
1. Ilgstoša stāvēšana:
"Viņš bija stāvots stacijā divas stundas, gaidot vilcienu."
"Priekšnamā stāvotais skapis piederēja vēl vecvecākiem."
2. Vertikālais stāvoklis:
"Mežmalā redzējām stāvotus kokus, ko vētra bija nolauzusi."
"Pagrabā atradām stāvotu mucu ar ābolu sulu."
3. Nepārvietošanās:
"Ēkas stūrī stāvotais zirglis šķita nomocīts."
"Šeit ilgi stāvotie grāmatplaukti bija klāti putekļiem."
Svarīgi:
- "Stāvots" bieži lietots kopā ar palīgteikumu vai papildinformāciju (piem., "stāvots stundām").
- Atšķir no "stāvējis" – "stāvots" uzsver ilgumu vai stāvokli, bet "stāvējis" vienkārši norāda uz pagātnes darbību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.