statūts
"Statūts" nozīme īsumā:
Statūts ir oficiāls dokuments, kas nosaka organizācijas (piemēram, sabiedrības, biedrības, fonda, uzņēmuma) mērķus, struktūru, darbības kārtību un pamatnoteikumus. Tas ir organizācijas pamatdokuments, kas regulē tās iekšējo dzīvi un attiecības ar ārējo vidi.
Galvenās statūta funkcijas:
1. Nosaka organizācijas mērķus un uzdevumus.
2. Regulē dalībnieku/biedru tiesības un pienākumus.
3. Nosaka pārvaldes orgānus un to pilnvaras.
4. Nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību.
Piemēri lietojumam:
1. Juridisko personu kontekstā:
"Sabiedrība 'Zvaigznes' darbību regulē tās statūts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā."
"Saskaņā ar biedrības statūta 5. pantu, ikgadējo sapulci rīko maija pirmajā nedēļā."
2. Akadēmiskajā/vēsturiskajā kontekstā:
"Universitātes statūts nosaka gan studentu tiesības, gan zinātniskās autonomijas robežas."
"Viduslaiku cēlņu statūti bieži regulēja ne tikai militāro, bet arī ikdienas dzīves normas."
Svarīgi:
- Statūts ir obligāts dokuments daudzām juridiskām personām (piemēram, SIA, biedrībām).
- Statūtu parasti apstiprina dibinātāji un reģistrē valsts iestādē.
- Statūtā noteiktos noteikumus nevar pārkāpt ar iekšējiem lēmumiem.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no latīņu statutum ("noteikums", "likums"), kas saistīts ar darbības vārdu statuere ("noteikt", "izveidot").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.