"Stārķis" latviešu valodā ir putns no gārņu dzimtas, kas pazīstams ar garām kājām, garu kaklu un lielu, smailu knābi. Tas bieži asociējas ar lauksaimniecības zemēm, mitrājiem un arī tautas ticējumiem par bērnu atnesēju.
Galvenās nozīmes:
1. Putns — baltais melnkakla stārķis (Ciconia ciconia) vai melnais stārķis (Ciconia nigra).
2. Cilvēka iesauka — izmantojams, lai raksturotu garu, slaidu cilvēku (sarunvalodā).
Piemēri:
1. Kā putns:
"Pavasarī stārķis atgriežas no siltajām zemēm un būvē ligzdu mājas jumtā."
"Stārķis stāvēja purvā un meklēja abeles."
2. Kā metafora/iesauka:
"Viņš ir tik garš un tievs kā stārķis."
"Bērni sauca skolotāju par stārķi, jo viņam bija ļoti gara kakla."
Interesants fakts: Latviešu folklorā stārķis tiek uzskatīts par laimes un auglības simbolu, un tā ligzda mājās it kā sola labklājību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.