staigulis

"Staigulis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš daudz staigā, klejo vai pārvietojas apkārt (bieži bez konkrēta mērķa). Tas var būt lietots arī ar nelielu joku vai nieva nokrāsu.

Piemēri:
1. "Mūsu vecais kaimiņš ir īsts staigulis — viņš visu dienu klīst pa pagalmu un tuvāko mežu."
2. "Nestāvi uz vietas kā staigulis! Izlem, kur gribi iet."
3. "Bērni kļuva par nelieliem staiguļiem, pētīdami visu pludmali."

Sinonīmi: klejotājs, klaiņotājs, staigātājs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'staigulis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Staigulis" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš daudz staigā, klejo vai pārvietojas apkārt (bieži bez konkrēta mērķa). Tas var būt lietots arī ar nelielu joku vai nieva nokrāsu. Piemēri: 1. "Mūsu vecais kaimiņš ir īsts staigulis — viņš visu dienu klīst pa pagalmu un tuvāko mežu." 2. "Nestāvi uz vietas kā staigulis! Izlem, kur gribi iet." 3. "Bērni kļuva par nelieliem staiguļiem, pētīdami visu pludmali." Sinonīmi: klejotājs, klaiņotājs, staigātājs.