klaiņotājs

"Klaiņotājs" nozīmē cilvēks, kas klaiņo — tas ir, staigā bez noteikta mērķa, ceļo no vietas uz vietu, bieži vien bez pastāvīgas dzīvesvietas vai darba. Vārds nereti nes romantisku vai brīvības pieskaņu, bet var arī nozīmēt bezmērķīgu klejošanu.

Piemēri:
1. Romantisks/poētisks konteksts:
"Viņš bija mūžīgs klaiņotājs, kas meklēja piedzīvojumus tālās zemēs."

2. Neitrāls/praktisks konteksts:
"Pēc darba zaudēšanas viņš kļuva par klaiņotāju, pārvietojoties no pilsētas uz pilsētu."

3. Mītiska/folkloras nozīme:
"Tumsas mežā dzīvoja klaiņotājs, par kuru stāstīja baumas."

Sinonīmi: klejotājs, vagabonds, ceļotājs (bet bez noteikta galamērķa).

Įrašas
Paaiškinimas	"Klaiņotājs" nozīmē cilvēks, kas klaiņo — tas ir, staigā bez noteikta mērķa, ceļo no vietas uz vietu, bieži vien bez pastāvīgas dzīvesvietas vai darba. Vārds nereti nes romantisku vai brīvības pieskaņu, bet var arī nozīmēt bezmērķīgu klejošanu. Piemēri: 1. Romantisks/poētisks konteksts: "Viņš bija mūžīgs klaiņotājs, kas meklēja piedzīvojumus tālās zemēs." 2. Neitrāls/praktisks konteksts: "Pēc darba zaudēšanas viņš kļuva par klaiņotāju, pārvietojoties no pilsētas uz pilsētu." 3. Mītiska/folkloras nozīme: "Tumsas mežā dzīvoja klaiņotājs, par kuru stāstīja baumas." Sinonīmi: klejotājs, vagabonds, ceļotājs (bet bez noteikta galamērķa).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.