staigule

"Staigule" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas daudz staigā, klejo vai ceļo, bieži vien bez noteikta mērķa vai ar nepastāvīgu dzīvesveidu. Tas var nēsāt gan neitrālu, gan nedaudz negatīvu nokrāsu (piemēram, apzīmējot bezmērķīgu klejotāju).

Piemēri lietojumā:
1. Viņš pēc darba kļuva par īstu staiguli – visu brīvo laiku pavadīja, staigājot pa mežiem un tālumiem.
2. Vecais staigule mūsu ciemā vienmēr klīst pa apkārtni, stāstot dīvainus stāstus.
3. Nekādus plānus viņam nav – dzīvo kā īsts staigule, šodien šeit, rīt tur.

Sinonīmi: klejotājs, klaidonis, vagabonds, ceļotājs (atkarībā no konteksta).

Įrašas
Paaiškinimas	"Staigule" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas daudz staigā, klejo vai ceļo, bieži vien bez noteikta mērķa vai ar nepastāvīgu dzīvesveidu. Tas var nēsāt gan neitrālu, gan nedaudz negatīvu nokrāsu (piemēram, apzīmējot bezmērķīgu klejotāju). Piemēri lietojumā: 1. Viņš pēc darba kļuva par īstu staiguli – visu brīvo laiku pavadīja, staigājot pa mežiem un tālumiem. 2. Vecais staigule mūsu ciemā vienmēr klīst pa apkārtni, stāstot dīvainus stāstus. 3. Nekādus plānus viņam nav – dzīvo kā īsts staigule, šodien šeit, rīt tur. Sinonīmi: klejotājs, klaidonis, vagabonds, ceļotājs (atkarībā no konteksta).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.