"Staigņa" ir izteiciens vai vārds, kas latviešu valodā apzīmē kādu neveiklu, lēnu, neapķērīgu cilvēku (bieži ar negatīvu nokrāsu). Tas var būt līdzīgs vārdiem "neveiksminieks", "nepatikšanas", "neveiklis" vai pat "muļķis" atkarībā no konteksta.
Piemēri:
1. Sarunvalodā:
"Nu tu esi tāds staigņa — atkal nokavēji autobusu!"
(Nozīmē: neapķērīgs cilvēks, kas nokavē).
2. Humora/negatīvā kontekstā:
"Visi jau pabeidza darbu, bet mūsu staigņa vēl tikai sāk."
(Norāda uz lēnumu vai neveiklību).
3. Folklora/dialektos:
Vārds var atrasties latviešu tautas teicienos, piemēram:
"Staigņa kājām, bet gudrs prātā" (līdzīgi kā "lēns, bet pārdomāts").
Piezīme:
Vārds "staigņa" nav formālā literārā valodā bieži lietots, bet tas pastāv reģionālajos dialektos un sarunvalodā, galvenokārt ar humoristisku vai nelabvēlīgu nokrāsu. Dažreiz tas tiek lietots arī kā maigāka aizvietošana rupjākiem apzīmējumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.