"Staigalēt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē klīst, staigāt bez mērķa, klejot, pārvietoties bez skaidra nolūka. Bieži vien lietots, lai raksturotu bezrūpīgu, brīvu vai nedomīgu staigāšanu.
Piemēri:
1. "Bērni visu dienu staigalēja pa mežu, meklējot sēnes."
(Bērni klejoja pa mežu bez stingra plāna.)
2. "Vecītis mīlēja staigalēt pa pilsētas ielām, vērojot dzīvi apkārt."
(Vecis brīvi klīda pa ielām, baudot apkārtni.)
3. "Pēc darba viņš staigalēja pa parku, atslābinoties."
(Viņš klīda pa parku, lai atpūstos bez steigas.)
Sinonīmi: klīst, klejot, brīvi staigāt, pļāpāt (sarunvalodā).
Piezīme: Vārds vairāk lietots sarunvalodā un daiļliteratūrā, nevis oficiālā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.