"Spraukt" ir darbības vārds latviešu valodā, kuram ir vairākas nozīmes atkarībā no konteksta. Galvenās nozīmes:
1. Ātri kustēties, drāzties, iedzīties – parasti ar spēku, strauji.
Piemērs: "Bērns spraukās cauri pūlī."
Piemērs: "Zivs spraukās no tīkla."
2. Iebāzt, iespiest, ievietot (bieži vien neveikli, ar spēku).
Piemērs: "Viņš sprauca grāmatu plauktā."
Piemērs: "Sprauc galvu caur logu!"
3. Izsist, izgrūst (sarunvalodā).
Piemērs: "Dzinējs sprauca dūmus."
Biežāk lietotās formas:
- Spraukties – atgriezeniskā forma (piem., "spraukties cauri krūmiem").
- Iespraukt – ievietot (piem., "iespraukt atslēgu atslēgumā").
- Izspraukt – izvilkt, izgrūst.
Vārds ir izteiksmīgs un bieži lietots ikdienas sarunās, lai aprakstītu strauju, enerģisku, reizēm neveiklu darbību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.