spraukšķoņa
"Spraukšķoņa" latviešu valodā ir izteiciena "spraukšķot" sievišķā forma, kas apzīmē:
Nozīme:
Siešu dzimtes persona (parasti sieviete vai meitene), kas runā ātri, skaļi, pārtraukti, nereti ar šķindošu balsi — bieži vien par kādu, kas runā neapdomīgi, daudz un trokšņaini.
Piemēri lietojumā:
1. "Mūsu jaunā kaimiņiene ir īsta spraukšķoņa — no rīta līdz vakam dzirdamas tikai viņas pārtrauktās runas un smiekli."
2. "Bērnudārzā viņa bija pazīstama kā spraukšķoņa, kas vienmēr centās pārrunāt visus pārējos bērnus."
Sinonīmi (tuvākie jēdzieni):
- Pļāpa, pļāpīte
- Runčīte
- Tevere (sarunvalodā)
Piezīme:
Vārds vairāk lietots sarunvalodā un nereti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz uzmācīgu vai kaitinošu runas veidu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.