spraukšķiens
"Spraukšķiens" nozīmē īss, asš skaņas sprādziens (piemēram, kāda lietas pārsprāgšana, plīšana vai krakšķis).
Bieži lietots, lai aprakstītu sausu, asu troksni — kā salmu lauzīšanu, elektrisku dzirksti, sprādzienu vai pat asu kustību.
Piemēri:
1. Fizisks sprādziens:
"No elektriskā vada atskanēja ass spraukšķiens, un istabā iestigās tumsa."
(Elektriskās dzirkstes skaņa.)
2. Laužama materiāla skaņa:
"Zem kājām atskanēja spraukšķiens — sausais zars bija nolūzis."
(Zara lauzīšanas troksnis.)
3. Pārnestā nozīmē (asas kustības vai reakcijas metafora):
"Viņa atbilde atskanēja kā spraukšķiens — īsa un asa."
(Asa, negaidīta runas reakcija.)
Sinonīmi: sprādziens, krakšķis, rībiens, plīkšķis.
Lietojums: vairāk rakstnieciskā valodā, lai padarītu aprakstu dzīvāku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.