"Spraukšināt" nozīme:
Tas ir darbības vārds (sarunvalodā), kas apzīmē ātri, neatlaidīgi un bieži runāt, pļāpāt, runāt bez apstājas. Bieži lietots ar nokrītošu nokrāsu, lai norādītu uz pārmērīgu vai kaitinošu pļāpāšanu.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Nu beidz spraukšināt, nevaru pat dzirdēt savas domas!"
(Nozīme: Lūgums pārtraukt nepārtraukto runāšanu.)
2. Aprakstā:
"Viņš spraukšināja visu ceļu, neļaujot nevienam ievietot vārdu."
(Nozīme: Viņš nepārtraukti runāja, dominējot sarunā.)
3. Humoristiskā kontekstā:
"Kad tēvocis ienāca istabā, viņš sāka spraukšināt par politiku, un visi klusēja."
(Nozīme: Sāka ātri un dedzīgi runāt par tēmu, pārņemot sarunu.)
Sinonīmi: pļāpāt, balss, žērēt, runāt bez apstājas, "malt" (sarunvalodā).
Antonīmi: klusēt, klausīties, runāt īsi, apklust.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.