sprakstoņa

"Sprakstoņa" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē tukšu, bezjēdzīgu runu, pļāpāšanu, muļķības vai muļķīgu cilvēku. Tas bieži tiek lietots, lai izteiktu nicinājumu vai nepatiku pret kāda runu vai darbību.

Piemēri:
1. "Neklausies viņā, viņš tikai sprakstoņu pļāpā!"
(Nozīme: Viņš runā tukšas muļķības.)

2. "Pietiek ar šo sprakstoņu – sāc runāt par ko nopietnu!"
(Nozīme: Beidz pļāpāt muļķības.)

3. "Viņš ir īsta sprakstoņa – tikai traucē visiem ar savām blēņām."
(Nozīme: Viņš ir muļķīgs cilvēks, kas runā bezjēdzīgas lietas.)

Etymoloģija:
Vārds cēlies no baltkrievu vai ukraiņu valodas, kur "спраксто́ня" (sprakstonja) nozīmē "pļāpa" vai "tukšrunis". Latviešu valodā tas ir iesakņojies kā ekspresīvs, nelabvēlīgs apzīmējums.

Įrašas
Paaiškinimas	"Sprakstoņa" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē tukšu, bezjēdzīgu runu, pļāpāšanu, muļķības vai muļķīgu cilvēku. Tas bieži tiek lietots, lai izteiktu nicinājumu vai nepatiku pret kāda runu vai darbību. Piemēri: 1. "Neklausies viņā, viņš tikai sprakstoņu pļāpā!" (Nozīme: Viņš runā tukšas muļķības.) 2. "Pietiek ar šo sprakstoņu – sāc runāt par ko nopietnu!" (Nozīme: Beidz pļāpāt muļķības.) 3. "Viņš ir īsta sprakstoņa – tikai traucē visiem ar savām blēņām." (Nozīme: Viņš ir muļķīgs cilvēks, kas runā bezjēdzīgas lietas.) Etymoloģija: Vārds cēlies no baltkrievu vai ukraiņu valodas, kur "спраксто́ня" (sprakstonja) nozīmē "pļāpa" vai "tukšrunis". Latviešu valodā tas ir iesakņojies kā ekspresīvs, nelabvēlīgs apzīmējums.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.