"Spoguļstikls" latviešu valodā ir vēsturisks, novecojis vārds, kas apzīmē spoguli.
Burtiskā nozīme:
- spogulis (spoguļ-) + stikls → "spoguļstikls", t.i., "stikls, kas spogulo".
Mūsdienās šis vārds praktiski nelietots, to ir pilnībā aizstājis vārds "spogulis".
Piemēri no literatūras/vēsturiskiem tekstiem:
1. "Viņš lūkojās spoguļstiklī un saskaņoja savu tērpu."
(nozīmē: Viņš lūkojās spogulī.)
2. "Vecajā kungu mājā vēl bija sarkans spoguļstikls ar greznu rāmi."
(nozīmē: ...sarkans spogulis...)
Mūsdienu lietojumā vienmēr lieto "spogulis":
- "Izkārt spoguli vannas istabā."
- "Viņa skatījās spogulī un pasmaidīja."
Secinājums:
"Spoguļstikls" ir arhāisms, kas interesants valodas vēstures kontekstā, bet ikdienas komunikācijā jālieto "spogulis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.