spogulis
"Spogulis" latviešu valodā nozīmē spogulis — priekšmets ar gludu, spīdīgu virsmu, kas atspoguļo gaismu un attēlus.
Piemēri:
1. Dzīvoklī: "Pirms iziešanas ārā viņa paskatījās spogulī, lai pārliecinātos par izskatu."
2. Dabas ainavā: "Klusa ezera virsma kā lielisks spogulis atspoguļoja apkārtējos kokus un mākoņus."
3. Pārnestā nozīmē (metaforiski): "Mākslas darbs var būt sabiedrības spogulis, atklājot tās vājās un stiprās puses."
Papildinformācija:
- Vārds "spogulis" cēlies no vācu valodas (Spiegel).
- Izmanto arī dažādos salikteņos, piemēram, spoguļa zāle, spoguļa attēls, spoguļa neurons.
- Literatūrā un folklorā spogulis bieži simbolizē patiesību, pašizpēti vai ilūziju (piemēram, pasakā "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.