spirometrija
Spirometrija ir diagnostiska metode, kas mēra elpošanas funkcijas, galvenokārt plaušu ietilpību un gaisa plūsmas ātrumu. To izmanto, lai novērtētu elpceļu stāvokli, diagnosticētu un uzraudzītu tādus elpceļu slimības kā astma, hroniskā obstruktīvā plaušu slimība (HOPLS) vai fibroze.
Galvenie mērījumi:
- FVC (piespiedu vitālā ietilpība) – kopējais izelpotā gaisa daudzums pēc dziļas ieelpas.
- FEV1 (piespiedu izelpas tilpums 1 sekundē) – cik daudz gaisa var izelpot pirmajā sekundē.
Piemēri lietošanai:
1. Astmas diagnostika – spirometrijā var parādīties samazināts FEV1, kas uzlabojas pēc bronhu paplašinātāju lietošanas.
2. Hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (HOPLS) novērtēšana – parasti tiek konstatēta nemainīga gaisa plūsmas ierobežotība (zems FEV1/FVC attiecība).
3. Plaušu fibrozes uzraudzība – var parādīties samazināta kopējā plaušu ietilpība (restriktīvs traucējums).
Procedūra: Pacients elpo caur ierīces mutuli, veicot normālus un piespiedu elpas pēc norādījumiem. Rezultāti tiek salīdzināti ar normatīvām vērtībām atbilstoši vecumam, dzimumam un augumam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.