"Spīķeris" latviešu valodā nozīmē:
1. Spiegs, slepenpolicists (historiski, sarunvalodā) – cilvēks, kas slepeni novēro, informē vai strādā slepenajos dienestos.
2. Izklaidējošs stāstītājs, mākslinieks (sarunvalodā) – cilvēks, kas aizraujoši stāsta jokus, anekdotes vai veic uzstāšanos.
Piemēri:
1. Kā "spiegs":
"Padomju laikos daudzi baidījās, ka viņus vēro spīķeri."
"Viņš uzvedās ļoti aizdomīgi – gluži kā spīķeris."
2. Kā "izklaidētājs":
"Ballītē viņš bija galvenais spīķeris – visus smējināja ar saviem jokiem."
"Tas komiķis ir īsts spīķeris, vienmēr atrod, ar ko publiku uzjautrināt."
Piezīme: Vārds biežāk lietots sarunvalodā un var nēsāt negatīvu nokrāsu (kā "spiegs"), bet arī pozitīvu (kā "jokdaris"). Konteksts nosaka nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.