spīganīgs

"Spīganīgs" nozīme:
Tas apzīmē spītīgu, nepaklausīgu, ietiepīgu cilvēku, kas rīkojas pretēji gaidītajam vai prasītajam, bieži vien demonstrējot izaicinošu attieksmi.

Piemēri:

1. Teikuma piemērs:
"Bērns bija ļoti spīganīgs un kategoriski atteicās valkāt siltāko jaku, lai gan ārā lija lietus."

2. Situācijas piemērs:
"Viņš uzvedās spīganīgi, atsakoties pildīt skolotāja norādījumus, tikai lai parādītu savu neatkarību."

Sinonīmi: spītīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs, dumpīgs.
Antonīmi: paklausīgs, rātns, mērens.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'spiganigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Spīganīgs" nozīme: Tas apzīmē spītīgu, nepaklausīgu, ietiepīgu cilvēku, kas rīkojas pretēji gaidītajam vai prasītajam, bieži vien demonstrējot izaicinošu attieksmi. Piemēri: 1. Teikuma piemērs: "Bērns bija ļoti spīganīgs un kategoriski atteicās valkāt siltāko jaku, lai gan ārā lija lietus." 2. Situācijas piemērs: "Viņš uzvedās spīganīgi, atsakoties pildīt skolotāja norādījumus, tikai lai parādītu savu neatkarību." Sinonīmi: spītīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs, dumpīgs. Antonīmi: paklausīgs, rātns, mērens.