"Sparoties" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē cīnīties, kauties, veikt fizisku konfliktu (parasti ar roku ieročiem, piemēram, ar zobenu, šķēpu, nūju u.tml.), bieži vien ar sportisku vai treniņu nolūku.
Piemēri:
1. Vēsturisks/ sportisks konteksts:
"Turnīrā bruņinieki sparojās ar zobeniem, demonstrējot prasmes."
"Fenčeristi sparojas ar rapīriem, ievērojot stingrus noteikumus."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā, par strīdu vai diskusiju):
"Politiķi televīzijas debatē sparojās ar argumentiem, nevis ieročiem."
"Viņi sparojās par lēmumu, bet beigās vienojās."
Sinonīmi: kauties, cīnīties, duļļoties (sarunvalodā).
Atgriezeniskā forma: "sparoties" lieto arī atgriezeniskā nozīmē (piemēram, "viņi sparojās savā starpā").
Vārds cēlies no vācu valodas (sich sperren — 'pretoties, cīnīties'). Mūsdienās tas lietots retāk, galvenokārt literatūrā, vēstures aprakstos vai metaforiski.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.