Somatogēns (no grieķu: soma — 'ķermenis' + genēs — 'radīts') ir termins, kas apzīmē faktorus vai procesus, kas izraisa fiziskas (ķermeņa) izmaiņas, simptomus vai slimības. Tas bieži tiek lietsts medicīnā un psihosomatikā, lai aprakstītu fiziskas sekas, kuru cēlonis ir psiholoģisks, garīgs vai emocionāls stāvoklis.
Īsumā:
Somatogēns nozīmē "ķermeni radošs" — tas, kas izraisa fiziskas parādības.
Piemēri:
1. Psihosomatiskas sāpes — piemēram, galvassāpes vai kuņģa krampji, kas rodas ilgstoša stresa vai trauksmes dēļ (psiholoģiskais stāvoklis izraisa fizisku simptomu).
2. Konversijas traucējumi — kad emocionāls konflikts (piemēram, izsmiekls vai bailes) "pārvēršas" par fizisku simptomu, piemēram, kājas vai rokas paralīzi bez organiska cēloņa.
3. Stresa izraisīta imūnsistēmas vājināšanās — ilgstošs psiholoģisks spiediens var novest pie biežākām infekcijām vai alerģiskām reakcijām (psihiskais faktors ietekmē ķermeņa fizioloģiju).
Konteksts:
Termins bieži tiek lietsts pretstatā "psihogēns" (prātu/garu radošs), lai uzsvērtu, ka fiziskās izpausmes var būt saistītas ar garīgiem procesiem. Piemēram, somatogēnas depresijas formas var izpausties kā nogurums, miega traucējumi vai ķermeņa sāpes, nevis tikai emocionālas pazīmes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.