"Solstīcija" ir astronomisks termins, kas apzīmē gadā divus īpašus brīžus, kad Saule debesīs sasniedz visaugstāko vai viszemāko pozīciju attiecībā pret debesu ekvatoru. Tas ietekmē dienas garumu un gaismas daudzumu.
Ziemas solstīcija (parasti 21. vai 22. decembrī) — īsākā diena un garākā nakts gada.
Vasaras solstīcija (parasti 20. vai 21. jūnijā) — garākā diena un īsākā nakts gada.
Piemēri lietojumā:
1. Senās kultūras bieži cēla pieminekļus, kas izlīdzināti ar saules gaismu vasaras solstīcijā.
2. Ziemas solstīcija daudzās tradīcijās tiek svinēta kā gaismas atgriešanās simbols.
3. Astronomi precīzi aprēķina solstīciju brīžus, lai noteiktu gadalaiku maiņu.
Etimoloģija: Vārds cēlies no latīņu solstitium (sōl — "saule", sistere — "apstāties"), jo šajos brīžos šķiet, ka saule "apstājas" savā gada kustībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.