"Smēķējamais" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pīpējamās vielas (piemēram, tabaku, marihuānu vai citas augu daļas), ko lieto, ieliekot pīpē vai sagatavojot cigarešu veidā.
Piemēri:
1. Tradicionālā nozīme:
"Vecais vīrs katru rītu piepildīja pīpi ar smēķējamo – aromātisko tabaku."
2. Paplašināta nozīme (sarunvalodā):
"Policija atklāja narkotiku laboratoriju, kur gatavoja dažādus smēķējamos."
3. Vēsturisks konteksts:
"Indiāņi lietoja kalumetu, lai mierīgi smēķējamo – sakņu un augu maisījumu."
Svarīgi:
- Vārds bieži lietots narkotisko vielu kontekstā (ne tikai tabakai).
- Atšķir no "smēķētājs" (persona, kas pīpē) un "smēķēšana" (procesa nosaukums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.