slimībizturība
Slimībizturība (angļu: disease resistance) ir organisma (piemēram, auga, dzīvnieka vai cilvēka) spēja pretoties slimības ierosinātāja (patogēna) infekcijai vai tās attīstībai, kā arī spēja izturēt toksiskus faktorus, kas izraisa slimības.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Iedzimta — dabiskā aizsardzība, ko nodrošina imūnsistēma vai fizioloģiskas barjeras.
2. Iegūta — rezistence, kas attīstās pēc vakcinācijas, iepriekšējas infekcijas vai adaptācijas.
Piemēri:
1. Augi — dažas kviešu šķirnes ir izturīgas pret rūsu sēnīti, tāpēc tās neaizskar šī slimība pat nelabvēlīgos apstākļos.
2. Cilvēki — cilvēkiem ar pilnīgu pret HIV rezistenci ir ģenētiska mutācija (CCR5-Δ32), kas neļauj vīrusam iekļūt šūnās.
3. Dzīvnieki — dažas lauku trušu populācijas ir izveidojušas izturību pret miksomatozi pēc dabiskās atlases.
Svarīgi: Slimībizturība nav tas pats, kas imunitāte (īpaša aizsardzība pret konkrētu patogēnu), bet ietver plašāku organisma pretestību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.