"Rezistence" (biežāk latviski lietotais termins ir "rezistence" vai "rezistēšana") nozīmē pretestību, izturību vai spēju pretoties — piemēram, fiziskai spēkam, slimībai, ietekmei vai pārmaiņām.
Galvenās nozīmes:
1. Bioloģijā/medicīnā — organisma vai mikroorganismu spēja izturēt kaitīgu ietekmi (piemēram, antibiotiku rezistence).
2. Fizikā/tehnikā — materiāla vai sistēmas pretestība spēkiem, nodilumam.
3. Psiholoģijā/socioloģijā — pretošanās pārmaiņām, ietekmei vai spiedienam.
Piemēri:
1. Bakteriju rezistence — dažas baktērijas ir attīstījušas rezistenci pret antibiotikiem, padarot ārstēšanu sarežģītāku.
2. Materiālu rezistence — Šis metāls izceļas ar augstu rezistenci pret koroziju, tāpēc to lieto jūras ūdenī.
3. Psiholoģiskā rezistence — Darbinieki nereti izrāda rezistenci pret jaunām darba metodēm, jo piekāpjas ieradumiem.
Sinonīmi latviski: pretestība, izturība, noturība, pretošanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.