slazds
"Slazds" latviešu valodā nozīmē ierīci vai situāciju, kas paredzēta kāda noķeršanai, pievēršanai vai kādam kaitēšanai, bieži vien ar viltu vai maskējot bīstamo būtību.
Galvenās nozīmes:
1. Fizisks ierīce — mehānisks ierīks dzīvnieku ķeršanai (piemēram, peles slazds).
2. Abstrakta situācija — kāda viltīga situācija, kas radīta, lai kādu pieviltu, iesprāstu vai pakļautu (piemēram, slazds sarunās, tiesību slazds).
Piemēri:
1. Fizisks slazds:
Mednieki mežā izvietoja slazdu vilkiem.
Vecajā mājā bija daudz pelu slazdu.
2. Abstrakts/metaforisks slazds:
Saruna ar viņu izrādījās slazds — viņš tikai gribēja iegūt informāciju.
Kredīts ar augstiem procentiem var būt finansiāls slazds.
Daudzi cilvēki iekrīt pašapmierināšanās slazdā, pārtraucot attīstīties.
Sinonīmi: lamatas, būris (dzīvniekiem), viltība, kārdinājums (abstrakti).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.