slauciens
"Slauciens" latviešu valodā nozīmē spēcīgs, straujš vēja brāzmas vai vēja trieciens.
Dažreiz tas tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu kādu strauju, spēcīgu parādību vai emocijas vilni.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē (par vēju):
Pēkšņs slauciens nolauza koku zaru.
Jūrā paceļas stiprs vējš, un viļņus dzen kāds neredzams slauciens.
2. Pārnestā nozīmē:
Pār viņu pāri slīdēja slauciens skumju. (t.i., pēkšņa, spēcīga skumu sajūta)
Dzīvē dažreiz nāk slauciens veiksmes. (straujš, pēkšņs panākumu periods)
Vārds "slauciens" ir diezgan literārs un izteiksmīgs, biežāk sastopams daiļliteratūrā un dzejā nekā ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.