trieciens


trieciens v.
  1. Spēcīgs sitiens, grūdiens, sviediens; arī kritiens, kura rezultātā rodas stiprs atsitiens. Dūres trieciens. Viļņa trieciens uzsviež laivu sēklī. Bumbas trieciens pret zemi. Vēja trieciens. Elektriskās dzirksts trieciens. Dabūt triecienu pa sāniem.
  2. Pēkšņs smags pārdzīvojums. pārn. Viņa pēkšņā nāve visiem bija liels trieciens.
  3. Straujš, nepārtraukts uzbrukums (pretiniekam). Kājnieku trieciens. Doties triecienā. Ieņemt ienaidnieka pozīcijas triecienā. -- Pārn.: Strādāt trieciena tempā. -- (ļoti ātri).

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'trieciens' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x