"Slapjdraņķīgs" ir latviešu valodas sarunvalodas vārds, kas apzīmē mitru, netīru, dubļainu vai nejauku (parasti par virsmu, materiālu vai situāciju). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kaut ko nepatīkami slapju un netīru vienlaikus.
Piemēri:
1. Pēc lietus ceļš kļuva pilnīgi slapjdraņķīgs, un apavi bija pilni ar dubļiem.
2. Nelieto to slapjdraņķīgo dvieli — tas vēl nav izžuvis un smaržo pēc pelējuma.
3. Bērni atgriezās mājās slapjdraņķīgi pēc spēles laukā lietū.
Sinonīmi: mitrs-netīrs, dubļains, šķidri netīrs, valdzis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.