slaktiņš
"Slaktiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē neliels slakts, bads, pārtikas trūkums vai grūts laiks (parasti saistīts ar lauksaimniecības neveiksmēm, dabas apstākļiem vai ekonomiskiem postījumiem). Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu īslaicīgu vai mazāka mēroga nelaimes periodu, nevis ilgstošu katastrofu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta vidū Latvijā bija vairāki graudu trūkuma slaktiņi pēc neveiksmīgām ražas."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Pēc ilgstošas sausas periods dārzā sākās īsts ūdens slaktiņš – augi novīta."
3. Ironisks/ikdienas lietojums:
"Ledusskapī ir slaktiņš – tikai sinepes un sīpols!"
(joks par pārtikas trūkumu mājās)
4. Dabas parādības:
"Pēc pērkona negaisa apkārtnē izveidojās īsts slaktiņš – ceļi applūda, un cilvēki palika bez elektrības."
Sinonīmi:
- badīgs laiks
- grūtības
- nelaimes periods
- trūkums (konkrētā kontekstā)
Piezīme:
Vārds "slaktiņš" ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "slakts", kas apzīmē nopietnāku katastrofu (piemēram, masveida bads, epidēmija). "Slaktiņš" lieto, lai norādītu uz mazāk nopietnu, lokālu vai īslaicīgu situāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.