"Skrandulācis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl par daudz ēst, apetītisks ēdājs, kā arī bieži vien lietots ar mazliet jokainu vai maigu nosodījuma nokrāsu (līdzīgi kā "ēdājs", "rīkulis" vai "barības cienītājs").
Piemēri lietojumā:
1. Viens pats:
"Mūsu Jānis ir īsts skrandulācis — vienmēr atrod vietu desertam, pat pēc lielas vakariņas."
2. Salīdzinājumā:
"Bērni kļuva par īstiem skrandulāčiem, kad māte cepta pankūkas."
3. Jokainā kontekstā:
"Nu, skrandulāci, vai tiešām vēl vienu porciju?"
Skaidrojums:
Vārds nereti lietots ikdienas sarunvalodā, lai aprakstītu kādu, kurš priecājas par ēdienu un ēd ar lielu apetīti, bieži vien bez negatīvas nokrāsas, bet gan ar piejautīgu vai mīļu attieksmi. Tas var būt saistīts arī ar bērniem vai cilvēkiem, kas nevar pretoties gardiem ēdieniem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.