skleroma
"Skleroma" ir medicīnisks termins, kas apzīmē hronisku iekaisuma procesu, kas izraisa audu sacietēšanu (fibrozi) vai veidošanos blīvai, sklerotiskai audu vai veidojumu zonai.
Īsumā: blīvs, sklerotisks (sacietējis) audu veidojums vai pārmaiņas.
Piemēri lietojumā:
1. Veselības jomā:
- "Skleroma ir reta hroniska infekcija, kas skar elpceļu gļotādu, galvenokārt deguna dobumu, un izraisa to progresīvu sacietēšanu."
- "Pēc ilgstošas iekaisuma slimības plaušu audos veidojās skleroma, kas ierobežoja elpošanas funkciju."
2. Botānikā:
- "Augu stublājos dažreiz veidojas skleroma — cieta, kokauda saturoša zona, kas nodrošina mehānisko atbalstu."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
- "Sabiedrībā ir vērojama noteiktu stereotipu skleroma — stingri, gandrīz nemainīgi uzskati, kas ir iesakņojušies apziņā."
Svarīgi: Praksē šis termins visbiežāk lietots medicīnā, īpaši aprakstot elpceļu slimību respiratoro skleromu (izraisa baktērija Klebsiella rhinoscleromatis), kas izpaužas kā blīvu granulomu veidošanās degunā, kaklā un elpceļos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.