sklerodermija
Sklerodermija (no grieķu valodas: skleros — "ciets", derma — "āda") ir hroniska, autoimūna reimatiska slimība, kas izpaužas ar audiņu saaugšanu un sabiezēšanu, galvenokārt ādā, bet var skart arī iekšējos orgānus (piemēram, plaušas, sirdi, nieres, gremošanas traktu).
Galvenās pazīmes:
- Ādas sabiezēšana un pieguļošana, bieži vien uz pirkstiem, sejas.
- Reima sindroms (pirkstu nokrāsošanās aukstumā).
- Iekšējo orgānu bojājumi (piemēram, plaušu fibroze, pārtraukšanas reflukss).
Piemēri:
1. Ierobežota sistēmiskā sklerodermija (biežākā forma):
- Ietekmē galvenokārt ādu uz sejas, rokām un kājām.
- Var būt "CREST" sindroms (kalcinoze, Reima fenomens, barības vada disfunkcija, sklerodaktilija, telangiektāzijas).
2. Difūzā sistēmiskā sklerodermija:
- Ādas izmaiņas strauji attīstās, skar lielākas ķermeņa daļas.
- Agrāk iesaista iekšējos orgānus.
3. Vietējā sklerodermija (nesistēmiska):
- Ietekmē tikai ādu, nerada iekšējo orgānu problēmas.
- Piemēram, morfeja (ādas plankumi) vai lineāra sklerodermija (svītrainas izmaiņas, bieži bērniem).
Īsumā: Sklerodermija ir audu saaugšanas slimība, kas var ietekmēt gan ādu, gan orgānus, un tās gaita ir ļoti individuāla.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.