sklerocijs
"Sklerocijs" ir bioloģijas termins, kas apzīmē blīvu, atpūtas stadijā esošu sēņu vai citu mikroorganismu veidojumu, kas spēj ilgstoši saglabāties nelabvēlīgos apstākļos un vēlāk dot jaunas augšanas formas.
Īss skaidrojums:
Tas ir kā "dzīvības banka" vai pārdzišanas struktūra, kas sastāv no blīvas hīfu (sēņu pavedienu) masas, bieži ar tumšu apvalku. Atrodoties labvēlīgos apstākļos (piemēram, mitrums, siltums), sklerocijs var dīgt un veidot jaunas sēnes augšanas formas.
Piemēri:
1. Ergot (sekālis) – rudzu un citu graudaugu parazītiskās sēnes Claviceps purpurea sklerocijs. Tas izskatās kā tumši violeti melni ragveida izaugumi graudaugu vārpiņās. Vēsturiski tas izraisījis nopietnus saindēšanās gadījumus, bet mūsdienās tiek izmantots farmācijā.
2. Melnais nemieriņš (Rhizoctonia solani) – augu patogēnas sēnes sklerociji, kas izraisa sakņu puvi un augu slimības lauksaimniecībā.
3. Trūles sēnes – daudzām kokā augošām sēnēm sklerociji palīdz pārciest sausumu vai aukstumu, veidojoties koka iekšienē vai augsnē.
Praktiski:
Sklerociji ir svarīgi gan kā augu slimību avoti, gan kā bioloģiski objekti pētījumos, un daži (kā ergots) ir vērtīgi farmaceitisko vielu iegūšanai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.