skalla

"Skalla" latviešu valodā ir darbības vārds, kas nozīmē:

1. Skaļi un asi kliegt; kliegšot runāt; bļaut.
Piemēri:
- "Bērni skall pagalmā, spēlējoties."
- "Skallot pa telefonu, viņš neko nedzirdēja apkārt."

2. Izskanēt skaļi un asi (par skaņu, balsi).
Piemēri:
- "Mežā skall pūces kliedziens."
- "No skatuves skall dziedātāja balss."

Sinonīmi: kliegt, bļaut, gaudot, rēkt.

Vārda izcelsme: Baltu valodu pamatvārds, radniecīgs lietuviešu "skleisti" (skallēt) un senprūšu "sklāit" (skanēt).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'skalla' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Skalla" latviešu valodā ir darbības vārds, kas nozīmē: 1. Skaļi un asi kliegt; kliegšot runāt; bļaut. Piemēri: - "Bērni skall pagalmā, spēlējoties." - "Skallot pa telefonu, viņš neko nedzirdēja apkārt." 2. Izskanēt skaļi un asi (par skaņu, balsi). Piemēri: - "Mežā skall pūces kliedziens." - "No skatuves skall dziedātāja balss." Sinonīmi: kliegt, bļaut, gaudot, rēkt. Vārda izcelsme: Baltu valodu pamatvārds, radniecīgs lietuviešu "skleisti" (skallēt) un senprūšu "sklāit" (skanēt).