"Skābputra" ir latviešu tautas izteiciens, kas burtiski nozīmē "skābs dēls".
To lieto, lai raksturotu negodīgu, nelietu cilvēku — kādu, kas rīkojas slikti, nodara ļaunumu vai ir nepatīkams sabiedrībā.
Piemēri lietojumam:
1. Tiešā nozīmē:
"Viņš ir īsts skābputrs — apmānīja savus draugus un aizbēga ar viņu naudu."
(Cilvēks, kas izdara negodīgus darījumus.)
2. Mātes vai vecāku sarunā:
"Tāds skābputrs no tā izaugis, lai gan māte viņu ar mīlestību audzināja."
(Par bērnu, kas izrādījis nepieklājīgs vai nepateicīgs.)
3. Folklora vai stāstos:
"Pasakās skābputri bieži tiek sodīti par saviem ļaunajiem darbiem."
(Kā tipisks negatīvs varonis.)
Vēsturiski vārds cēlies no lauku vidus, kur "skābs" varētu simbolizēt nepatīkamu garšu vai raksturu, bet "putrs" (dēls) norāda uz cilvēku kā sabiedrības locekli. Tas līdzinās citiem latviešu vārdiem, piemēram, "nelietis", "nieks" vai "blēdis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.