sivēnmāte
Sivēnmāte ir latviešu tautas ticējumos un folklorā sastopama būtne, kas pēc aprakstiem ir līdzīga raganai vai burvei, bieži saistīta ar mežu, savvaļas dzīvniekiem (īpaši cūkām) un ļauniem nodariem.
Īss nozīmes skaidrojums:
- Burtiski: "cūku māte" (no "sivēns" — cūkāns + "māte").
- Ticējumos: Tiek uzskatīta, ka sivēnmāte ir sieviete, kas pārvēršas par cūku vai valda pār meža cūkām, bieži nodarot ļaunumu cilvēkiem (piemēram, laupot bērnus, graujot mājas).
- Folklora: Parādās teikās, pasakās un aizspriedumos kā negatīvs, bīstams tēls.
Piemēri lietojumā:
1. Teikā:
"Mežā dzīvoja sivēnmāte, kas naktīs pārvērtās par melnu cūku un iebiedēja ceļiniekus."
2. Salīdzinājumā:
"Viņa dusmās kļuva kā sivēnmāte — šņāca un draudēja ar dakšu!" (tēlaini par dusmīgu sievieti).
3. Tautas paražās:
Vecāki bērniem bieži brīdināja: "Neskrien tālu mežā, tur sivēnmāte var nolaupīt!" (kā biedinājums).
Papildus konteksts:
Sivēnmāte dažkārt tiek saistīta arī ar veļu (ļaunu garu) tēliem, un dažos reģionos ticēts, ka tā ir sieviete, kas pēc nāves kļuvusi par ļaunu garu, kas mīt mežos. Tēls atspoguļo senus ticējumus par cilvēku saistību ar dabu un bailēm no meža nezināmā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.