sisinātājķauķis
Sisinātājķauķis ir latviešu valodas sarunvalodas izteiciens, kas apzīmē cilvēku, kurš:
1. Mūžīgi sūdzas, kauninās vai piekasās par sīkumiem.
2. Rīkojas sīkumīgi un piekasīgi, bieži vien radot nevajadzīgas strīda situācijas.
3. Uzskata sevi par upuri vai cietušo, pat ja problēma ir maza vai neesoša.
Būtībā tas ir cilvēks, kurš "ķauķojas" (piekasās, sūdzas) un "sisina" (sīkumojas, pievērš uzmanību niekiem).
Piemēri lietošanai:
1. Darba vidē:
"Nestrādāju vairāk ar Pēteri — viņš ir īsts sisinātājķauķis: katru dienu sūdzas par gaisa temperatūru birojā un prasa pārrakstīt atskaites tikai dēļ komatu."
2. Ikdienas situācijā:
"Mūsu kaimiņš atkal zvanīja policijā, ka mūsu suns reiz skali novēlējās. Tas sisinātājķauķis vienmēr atrod, par ko sūdzēties!"
3. Komunālajās attiecībās:
"Nolēmu neiesaistīties diskusijā par mājas pagalma uzturēšanu — tur ir pāris sisinātājķauķi, kuri tikai meklē iemeslus konfliktam."
Sinonīmi sarunvalodā: piekasīgais, sūdzētājs, sīkumists, čīkstētājs, "čīkstesītis".
Formālāk: konfliktu meklētājs, sīkumīgs strīdulis.
Termins nereti lietots ar humoristisku vai neapmierinātu nokrāsu, lai aprakstītu cilvēkus, kuri liek lietu nozīmi sīkumiem un rada diskomfortu apkārtējiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.