sintakse
"Sintakse" ir valodniecības termins, kas apzīmē:
1. Valodas līmenis, kas pēta teikumu uzbūves likumus — kā vārdi tiek apvienoti frāzēs un teikumos.
2. Pašu šo likumu kopums konkrētā valodā.
Īsumā: Sintakse pēta teikumu struktūru un vārdu savienojamību.
Piemēri sintakses aspektiem latviešu valodā:
1. Vārdu kārta teikumā
"Skolotāja skaidri paskaidroja uzdevumu."
(Pamata kārta: Subjekts → Predikāts → Papildinātājs)
2. Teikuma locekļu saskaņošana
"Mazie bērni skaisti dzied."
(Subjekts "bērni" un predikāts "dzied" skaitlī un personā saskaņoti)
3. Palīgteikumu izmantošana
"Es zinu, ka viņš atnāks."
(Palīgteikums "ka viņš atnāks" ir papildinātāja funkcijā)
4. Sintaktiskās kļūdas (kā pārkāpjumi)
Nepareizi: "Viņš ieraudzīja skaista saule riet."
Pareizi: "Viņš ieraudzīja skaistas saules rietu."
(Nelocāma frāze "saule riet" sintaktiski nekorekta)
Atšķirība no morfoloģijas:
Ja morfoloģija pēta vārdu formas (locījumus, deklinācijas), tad sintakse pēta, kā šīs formas savienojas teikumā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.