Siltumnecaurlaidība ir materiāla īpašība vadīt siltumu (vai arī tās trūkums). Tas raksturo, cik labi materiāls nodod siltuma enerģiju.
Īsumā:
Tas parāda materiāla spēju vadīt siltumu. Augsta siltumvadītspēja nozīmē, ka materiāls labi vada siltumu (piemēram, metāls), bet zemā — ka tas ir siltumizolators (piemēram, putuplasts).
Piemēri:
1. Metāli (piemēram, varš, alumīnijs) ir augstas siltumnecaurlaidības materiāli.
→ Tāpēc pannas dara no metāla, lai siltums vienmērīgi izplatītos.
2. Koks, putuplasts, minerālvate ir zemas siltumnecaurlaidības materiāli.
→ Tos izmanto siltumizolācijai, lai siltums neizietu cauri sienām vai logiem.
3. Gāzes (piemēram, gaiss) parasti ir slikti siltumvadītāji.
→ Logu stikla starpā ievieto gāzi (argonu), lai samazinātu siltuma zudumus.
Tehniskā lietošana:
Siltumnecaurlaidību mēra ar koeficientu (λ — lambda). Jo zemāks λ, jo labāka izolācija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.